Evroviģeņje

Ilgus gadus Eirovīzija ja arī sagādāja kādas emocijas, tad pārsvarā garlaicīgu miegainību vai arī bijusi fons ballīšu televizoros ar izslēgtu skaņu. Pēdējos gados tendences gan mainījušās uz labo pusi un uz garlaicīgu viduvējību fona pazibējuši arī somu Lordi, ukraiņu Verka un gan jau arī vēl kāds. 

Arī šopavasar bija iespēja redzēt kaut ko Īpašu pārākajā pakāpē, bet diemžēl Eirovīzijas uzvarētāja - Krievija - izmantoja vien niecīgu daļu potenciāla (lasi: Dimu Bilanu), jo īstenais spēks un krievu sūrās dzīves esence palikusi kaimiņzemes dzīlēs, pārējai pasaulei tā arī neatklāta. Runa ir par kādu Staņislavu Borecki, kurš kopā ar krievu elektroniķiem Elochnie Igrushki sacerējis dziesmu Eirovīzijai ar ne mazāk pretenciozu nosaukumu - Eirovīzija! Nekas nav zināms par to, kā un kur abas puses satikušās, bet Staņislavs 90. gados bijis normāls pacans, kuram paticis kauties, grauzt saulespuķu sēklas un atņemt skolēniem pirmos mobilos telefonus. Viņa draugi pamazām izsitušies un ar nelielām vizītēm cietumā, dzīvē tomēr tikuši līdz normālam BMW un zelta ķēdēm, bet Staņislavam nauda nekad nav bijusi pašmērķis. Viņš joprojām strādā kādas pilsētiņas tirgū par apsargu un dažreiz uzstājas vietējā dzertuvē. Vienā brīdī sapratis, ka Eirovīzija ir iespēja celt krievu pašapziņu, kas šajā konkursā esot cietusi gana pamatīgi, tāpēc nolēmis rīkoties un sacerējis /Eirovīziju/. Rezultāts ir grandiozs, bet diemžēl Eiropa par to neko tā arī neuzzināja:

БРАТОК !!!!!