Tā kā velosipēdam šī diena likās par aukstu un slapju, bet auto bija aizņemts, pēc darba devos uz 11.tramvaja pieturu, pie kuras mani uzrunāja viens no tiem deklasētajiem elementiem, kam krīze iestājusies krietni agrāk, nekā pārējai pasaulei. Uzzvanīt gribēja. Lūdza lai iedodu telefonu, vai sliktākajā gadījumā uzzvanu pats viņa čomam, ar kuru norunāta tikšanās, bet kurš nav ieradies. Viņu redzot, apmēram nojautu drauga neierašanās iemeslu, tomēr acīs to pateikt neuzdrošinājos un savu telefonu arīdzan paturēju kabatā. Šādiem cilvēkiem rokās telefonus dot ir tas pats, kas vilkam sivēnus, savukārt zvanīt un runāt ar viņa čomiem arī nav ne mazākās vēlēšanās. Tā nu mierīgi sagaidīju tramvaju, iekāpu, un nobraucis pāris pieturas, izkāpu pie Bērnu pasaules. Bet, tavu māti, pieturā divi jau priekšā - identiski pirmajam. Un ir taču iespējams, ka tieši kādu no viņiem pāris pieturas iepriekš, pie kapiem nevarēja sagaidīt noskumušais draugs, kurš lūdza manu palīdzību?!
Pielikumā deklasēts video: Fragments no krievu trash kino ekscentriskākās režisores Svetlanas Baskovas filmas Piecas degvīna pudeles. Brīdinu - grafiskas ainas un necenzēta leksika. Ja patīk, meklējiet arī Zaļo zilonīti:
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru